Reginsmal

 Reginsmal

This is the Reginsmal, a text from the Poetic Edda about Reginn telling Sigurd, his foster son, about wealth, usurped from his father after his brother Fafnir killed him. Reginn was deprrived of from his share of the wealth by Fafnir, who is now gaurding the hoarde in the form a serpent. Here Reginn instructs and helps Sigurd to prepare for his battle against Fafnir (to be described in the subsequent Fafnismal). I have translated most of this with the aid of CHatGPT and wiktionary and online dictionaries for Old Norse, with the actual Sanskrit part being mhy own genius. However, at this time, I am also trying to learn Old Norse and the first intoductory paragraph was my own direct translation without any AI involved.    

Text

sigurdo hyaltrekasya sthalaṃ gatvā svasmai ghoṭakam ekam āvavāra, yo grāṇī ity āhutaḥ tadā. tato hyaltrekaṃ hraidmārasūnum āgato, regina āsīt. sa vai prati-narāt kauśalavattaro vāmanaś ca vṛddhau. asau viduḥ, krūro, bahvaindrajālaś ca. regina sigurdāya poṣaṇaṃ śikṣāṃ ca dadau, asāv api tasmin bahu prīṇāti sma. sa sigurdaṃ kathayamāsa pitṛṛbhyaḥ svasya tebhyaś ca sambhavebhyo yad odinaś ca hāniś ca lōkīś ca andvāraphoraṃ āgatāḥ.tasmin jalapāte bahavo mastyāḥ. eko’ndvārir iti abhidadhe .asau dīrghe jalapāte geddamīnasya api dehe svasmai ca tatra lebhe (svalpam) āmiṣaḥ.

reginā uvāca,
“otaḥ iti abhyadhīyata no bhrātā, bahuśaś ca urdradehe jalapāte gacchati sma. ekaṃ laksamīnam hṛtvā nadītaṭe śete sma. mṛtiparyantaṃ lōkiś śilayā śithila āsīt. āsavāḥ atibhāgyavanto bhūtavanta iti avibhāvyanta, tasmāc ca urdrāt carmaṇam apādṛṇuḥ. tasmin same sāyaṅkāle te’tithivāsam atanvan hraidhmāraparyantaṃ sveṣāṃ ca lakṣyam prādarśayan. tadā hastāt taṃ hṛtvā hiraṇyena ca urdra-carmaṇaṃ pūrayitum bahiṣṭād rudhira-hiraṇyena āvārayitum mocanam adadhāma tasmai. tadā svarṇasya (kiñcid) prāptuṃ lōkiṃ apreṣan. sa rānaṃ āgatya tasyāḥ jālaṃ labdhvā andvāraphoraṃ tadā gatvā tad jālaṃ geddamīna-artham akṣipat. asau ca tasmin jāle prāplavata.



tadā lokir uvaca

ko’sti mastyānām yo dhāvati oghay āpadam jāgrataṁ aśaktas svayam? narakāc ciras te muñca kūpasya ca agnim vinda me!

gedda-mīna uvāca:

andvārir aham āhūtaḥ, odino me pitā tathā. jalapāta-bahulaṁ vai gato’ham. duṣṭā vidhivāyiṇī naś cakalpa purā yad vāriṇi pratareyam.

lokir uvāca:

brūhy andvāre yadi svīcikīrṣer jīvam śālāsu viśām. kān daṇḍān labhante mānuṣyānām sūnavo yadi vacobhiḥ prahareyuḥ parasparam?

andvārir uvāca:

daṇḍabahulān labhante mānuṣyānām sūnavo ye vāgelmyām pratareyur aniṣkṛtavācāsām. yaḥ param uddiśya vaded asatyam tasya aṅgāḥ bādhyante

lokir hiraṇyam sarvam dadarśa yad andvārer āsīt. yadā tu provāha asau suvarṇam, ekam aṅgulīyakam nirurodha, lokis tu tat tasmāj jahara. sa vāmano śilām nigatya (tadā) uvāca:

tad hiraṇyam, yad gustasya, bhrātṛbhyām mṛtir bhavet. aṣṭabhyaś ca rājabhyyo vivāday eva tad. na bhajeta draviṇam me kaścin naraḥ!

āsavāḥ (devāḥ) hraidmārāya draviṇam dattvā udratvacam pūrayitvā pādāv upary uddadhruḥ, tadā āsavāḥ suvarṇam sañcitya tat tair āvāryam āsīt. yadā tat kṛtam āsīt, tadā hraidmāraḥ puro gatvā lomatantrakam keśānām vīkṣya tad api āvartuṃ tān ādideśa. tadā odino’ndvāranautam aṅgulīyakam pranītya loma āvavāra. tadā lokir uvāca:

suvarṇam dattam tubhyam atha, tava tu macchīrośulkam, na putrebhyo vām bhavet praklptā santuṣṭiḥ, tac ca bhaved vām kṛtāntaḥ

hraidmāra uvāca:

upahārān dattavān asi, na tu prītyupahārān eva tvam, na adadāś ca pūrṇāmanasaḥ. āyuṣo vām eva viktayvau yuvām yady ajānām tam droham purā

lokir uvāca

tathāpi duṣṭataram eva, vedmi iti dṛśye yad santatīnām vivādo niyataḥ. aham manye yad ito’pi kṣātrāḥ ajātāḥ bhūyur ye dveṣasya matāḥ (bhavet)**

hraidmāra uvāca

raktahemnā mām eva rājiṣyāmi yāvāj jīvāmy aham. na te tarjanāni bibhemi na ca bheṣajāni (tava). ito vai nigṛhīto’smi gṛham ?prati?

favnir regiṇaś ca bandhuniṣkrayam hraidmāram ādideśatus svabhrātur otuḥ param. na iti pratyuvāca asau. svajanakam hraimāram svapantam fāvnir asinā aśūlayamāsa. hraidmāraḥ svasya duhitṛḥ ājuhāva:

liṅghaidi lovhnaidi, vitta yat prāṇam pretaṃ mama. bahulāḥ santi yāḥ apekṣā vām.

liṅghaidī uvāca:

svasā samāpnuyād yadyapi janakaṃ jahyāt. spṛṣṭakapolasya bandhor apakāraṃ pratikartum.

hraidmāra uvāca:

putrīṃ poṣa devi vṛkamanasi yadi sūnum na labhethās tvaṃ narapeṇa. mahatībhyo’pekṣābhyaḥ kanyāṃ puruṣam lābhayatu. tadā tatputras tava apakāraṃ pratikariṣyate.

tadā mamāra hraidmāraḥ fāvniś ca sarvaṃ suvarṇaṃ jahāra. tadā regiṇaḥ pitṛvibhāgaṃ prāptum ādideśa fāvnis tu na iti tena (śabdena) pratidadau. asau tadā svasya svasrā “kathaṃ svasya pitṛvibhāgaṃ ādiśet” iti nirdeśaṃ nirīkṣe.
sā uvāca:

bhrātaram abhinandeṣ tvaṃ prītyā eva, vibhāge ca uttaramanasi. na hi yogyam yad tvaṃ fāvnim abhinandeṣ tvaṃ sampadi khadgena.

regiṇa etān viṣayān sigurdāya uvāca. ekasmin dine yadā regiṇasya niveśanāni sa āyayau, ado’bhivanditaṃ tasami.

regiṇa uvāca:

iha āgato’sti sigmundasya suta āśūpadeśī śālāḥ asmadīyāḥ. prācyān narāt tasya manyur adhikaḥ. mama api lopasya āśā lobhivṛkāt.


kṣātraṃ naradhīraṃ saviṣyāmi, atha yiṅgveḥ santata āgato’sty asmābhiḥ. divākaraṃ adha idam rājā syāt balavattaraḥ. sarvāsu dharaṇīṣu kīrtir eva yathā vidhisūtram adaḥ.

regiṇena saha āsīt sadā sigurdaḥ, asau ca sigurdāṃ uvāca yad fāvnir gṇitahṛday āsatto rūpe bhujaṅgāminaḥ. tasya āsīd aigisyālmo yam jiviṇo bibhyuḥ. regiṇo grāma ity abhihitaṃ khadgaṃ sigurdāya cakalpa. asāv atitīkṣṇaḥ, tato rīnāyāṃ (nadyāṃ) preya, ūrṇāṃśaṃ ca pravāhaṃ prati tārayitvā (tadā) aṃśaṃ khaṇḍaśaś cakāra yathā jalam. tena khadgena regiṇasya aśṭilāṃ khaṇḍaśaś cicheda. tataḥ paraṃ regiṇas sigurdāṃ fāvniṃ hantum prerayamāsa.

sa uvāca:

hasiṣyanti hundiṅgasya sūnavas te ye ailimasya prāṇaṃ praticikṣepuḥ. adhikaṃś ced icchāḥ nirīkṣitum manyeran, rudhirāṅgulīyakān pitṛprativairāt tathā.

rājā hyāltrekas sigurdāya dadau naukāgaṇaṃ pitur pratikārārtham. reSmanaṃ te lebhur abhi-bhṛguśūcīṃś ca cālayamāsuḥ. ekaḥ puruṣas tasthau bhṛgau sa uvāca ca:

rāvilasya ghoṭakeṣu ke vahante tatra unnata-lahari-ravaṇa-jaladhim? caṃvāḥ vātapaṭaturāṅgāḥ plutāḥ. ūrmituraṅgāḥ vāyuṃ na pratiṣṭhāsyante.

regiṇaḥ pratyuvāda:

atra eva sigurdaṃ kṣipaṇībhis tārayāmaḥ samudratarau (naukāskambhe), tato vāyur datto’sti kṛtāntasya artham pra.

sa puruṣa uvāca:

hnikāra ity āhvayanate mām yadā yuvakaṃ volsungaṃ ānandaṃ manasā, ayodhaṃś cāpi. atha mām ‘bhṛgoḥ puruṣa’ ity āhvaya.

te pṛthvīṃ abhicalya sa puruṣo nāvi pragamya vātāvaraṇaṃ upaśāntaṃ tadā.
sigurdā uvāca:

brūhi mām hnikāra tad, yat ubhau vetsi. nṛṇām vā devānām vā bhāgyāni, kāni śreṣṭāni santi khila. yadā nihanyāt, kāni bhāgyāni khadgāndolane?

hnikāra uvāca:

bahūni śreṣṭāni, yadi (tu) nāro vidanti, bhāgyāni khadgāndolane. śraddhinas sahacarabhūtān manye kālakākasya yuddhavṛkṣeṇa tān.

hnikāra uvāca:

asty anyad (cihnam), bahir āgataḥ syāḥ, mārgāya ca saṃsiddhaḥ, vartmani tiṣṭhantau paśyen nārau kīrtyāsaktau.


tat tṛtīyam. askavṛkṣaśākhām adho yadi śṛṇuyāḥ vṛkaṃ ruvantam, tarhi te tat bhāgyasya prayatam śirastrāṇa-skhambhebhyo (vīrebhyo) yān yadi paśyeḥ prathamaṃ gacchantaḥ.


nṛṇām na kaścid candramāso’tijvalatsvasaram adho yuddheṣu yodheta. teṣāṃ vijayo ye khadgakrīḍāsaktāḥ samam vā vyavasthitāḥ. tad eva mahad āpad yadi skhaler yatra yudhi yodhasi. drohadevatāḥ dvayoḥ pārśvayoś te tiṣṭhanti tvām atyārditam didṛkṣvyaḥ.


prayuktakaṅkaṭaḥ kṣālitaś ca syāt prati prajñā udaye ca abhitṛptaḥ (pūrṇodaraḥ) yataḥ ‘kutra āgacchet sāyaṅkāle’ ity anīkṣitam. bhāgyāt purā dhāvituṃ anuttamam.


sigurdaya liṅgvinā hundiṅgaputreṇa tatbhrātṛṛbhyaṃś ca mahā samara āsīt. liṅgvis tatra nipapāta bhrātarau cāpi tena saha. yuddhāt param regiṇa uvāca:

atha eva raktayuto garuḍaśyenas tīkṣṇakhadgena nilikhitaḥ sigmundamardino pṛṣṭe. na kaścid eva āsīt dhīrataraḥ. sa rājño dāyaharo yo bhūmim arajat hugināya ca (kākāya) atuṣyat.



gṛhaṃ gataḥ sigurdaḥ, hyāltrekasya paryantam. tato regiṇas sigurdāṃ fāvniṃ hantum prerayamāsa.